Auduma ūdensizturības pakāpe nosaka tā spēju pretoties šķidruma iekļūšanai. To parasti izsaka ar hidrostatiskā spiediena testu, kas ietver ūdens spiediena pielietošanu noteiktā auduma vietā un spiediena mērīšanu, pie kura ūdens sāk sūkties iekšā. Augstāka vērtība norāda uz spēcīgāku ūdensnecaurlaidību. Tipisku ūdensnecaurlaidīgu audumu hidrostatiskais spiediens ir 1000–3000 mmHg, savukārt augstas veiktspējas{5}}ārtelpu audumiem var sasniegt 5000 mmHg vai pat vairāk.
Svarīgi rādītāji ir arī ūdensnecaurlaidīgu audumu mazgājamība un nodilumizturība. Auduma spēja saglabāt ūdensnecaurlaidību pēc atkārtotas mazgāšanas vai berzes ir tā praktiskuma atslēga. To parasti panāk ar iegremdēšanas, sausās berzes un mazgāšanas testiem, lai nodrošinātu, ka pārklājumi vai kompozītmateriāli nenolobās vai nesabojājas ikdienas lietošanas dēļ.
Auduma ūdensizturība ir cieši saistīta arī ar tā mitruma caurlaidības līdzsvaru. Ļoti ūdensizturīgi audumi ar vāju mitruma caurlaidību var likt valkātājiem justies aizlikts un mitrs. Tāpēc mūsdienu ūdensnecaurlaidīgos audumos bieži tiek izmantotas mitruma{2}}caurlaidīgas tehnoloģijas, piemēram, mikroporainas membrānas vai funkcionāli pārklājumi, kas ļauj izplūst ūdens tvaikiem, vienlaikus novēršot šķidruma ūdens iekļūšanu. Šī visaptverošā ūdensnecaurlaidīgā veiktspēja ir svarīgs atskaites rādītājs sportam brīvā dabā, lietus apģērbam un augstas veiktspējas-apģērbam.